Kādi ir 100 populārākie vietvārdi Latvijā?

Latvijā no visām vietvārdu grupām visdaudzskaitlīgākie ir mājvārdi, tādēļ arī vispopulārākie vietvārdi meklējami starp tiem. Kāds lietuviešu kartogrāfs reiz pajokoja, ka vienā Latvijas kartes lapā mērogā 1:50 000 ir tikpat daudz māju nosaukumu, cik visā tāda paša mēroga Lietuvas kartē. Savukārt visu mājvārdu vidū visbiežāk atkārtojas vārds Ceriņi – tas sastopams vairāk nekā 400 māju un citu adresācijas objektu nosaukumos. Latviešiem tik mīļās Liepas ir tikai otrajā vietā. Tām seko Dzintari, Ozoli, Strautiņi, Kalniņi, Ozoliņi, Kļavas, Avotiņi un Bērziņi. 

Simts populārāko mājvārdu vidū dominē tādi, kas darināti no Latvijā bieži sastopamu un pavisam ikdienišķu augu, putnu, un ainavas elementu vārdiem: Eglītes, Ābeles, Madaras, Pūpoli, Pumpuri, Lakstīgalas, Cīruļi, Baloži, Zīlītes un Vanagi, Akmentiņi un Grantiņi, Robežnieki, Mežmaļi, Alejas un Stūrīši, Lejas, Pakalni un Gravas, Atvari, Kraujas u.tml. Populāri ir daži nodarbošanās veidi: Dravnieki, Kalēji, Dārznieki un Arāji. No debesspusēm iemīļotākie ir Ziemeļi un Austrumi, no mitoloģiskiem un pasaku tēliem – Rūķīši un Sprīdīši. Arī dārglietas ir iecienītas: Dimanti un Zeltiņi Latvijā atkārtojas vairāk nekā 200 reižu.

Ja popularitāte parasti ir visai jauka lieta, tad konkrētu mājvārdu īpašai popularitātei ir arī ēnas puse – vienveidība. Ir mājvārdi, kas atkārtojas gandrīz vai katrā pagastā. Kur tad paliek individualitāte un novada savdabība? Ja Latvijā vienīgos Sēņraugus, Linrumpjus un Caurnāšus pārdēvē par Ozoliņiem vai Saulītēm, kuru jau tāpat Latvijā ir pāri par diviem simtiem, tad kļūst skumji, jo nekur citur pasaulē otru tādu nav. Tādēļ aicinu padomāt, kā saglabāt tieši reti sastopamos un unikālos Latvijas mājvārdus. 

Pilns Latvijas 100 populārāko vietvārdu saraksts un komentārs par to lasāms Vitas Strautnieces (Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Kartogrāfijas departamenta Toponīmikas laboratorijas vadītājas) sagatavotajā rakstā “Simts izplatītākie vietvārdi Latvijā”, kas publicēts nule iznākušajā Latviešu valodas aģentūras populārzinātniskā rakstu krājuma “Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 14. grāmatā (R: Latviešu valodas aģentūra, 2019, 131-135. lpp.).